|
No senatnes uz mūžību |
 |
 |
|
Tā ir draudzes devīze. Varbūt kāds domā, ka tas izsaka kaut ko par mūsu dievnamu. Bez šaubām mūsu dievnams ir viens no senākajiem Vidzemē, kas ir daudz ko pieredzējis un pārcietis savā ilgajā mūžā. Tomēr šī devīze izsaka ko vairāk.
Ienākot dievnamos bieži cilvēkus pārņem miera sajūta, kas ieplūst no neizsmeļamā avota. Piedaloties dievkalpojumos bieži cilvēki sajūt, ka viņi ir daļa no kaut kā lielāka, kas nav redzams. Sastapšanās ar Kristus Baznīcu ir vietā, kur zeme satiekas ar debesīm, kur laicīgais satiekas ar mūžību.
Tāpēc šī devīze drīzāk ir Kristus vispārējās (katoliskās) Baznīcas raksturojums. Baznīca ir kaut kas, kas pastāv laikā un telpā. Tā ir vieta, kur mēs šeit un tagad varam sastapties ar Dievu. Tomēr Baznīca ir kaut kas, kas ir bijusi, pastāv, un pēc Kristus apsolījuma vienmēr būs. Tā ir no senatnes uz mūžību, kā dziedam:
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Draudzes vīzija |
|
|
|
„Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (apd. 2:42)
Līdzība par pulksteni
 Jēzus bieži runāja līdzībās, lai izskaidrotu mūžīgās patiesības. Iedomājieties veco laiku kabatas pulksteni. Pulkstenis sastāv no vairākām detaļām. Ir lieli zobrati, ir mazi zobrati; ir galvenā atspere ar atslēdziņu; ir ciparnīca ar ceijeriem; ir ārējais korpuss ar vāciņu. Lai pulkstenis pareizi darbotos, visiem zobratiem ir jāgriežas vienam ar otru, ceijeriem jābūt saslēgtiem ar zobratiem, redzamai jābūt ciparnīcai. Un visam mehānismam jābūt saslēgtam ar galveno atsperi, savādāk nekas neies uz priekšu.
Draudze ir kā tāds pulkstenis. Zobrati esam mēs paši, draudzes locekļi un mācītāji. Daži lielāki, daži mazāki; dažiem uzticēta lielāka atbildība, dažiem mazāka – bet visi ir vienlīdz svarīgi. Ceijeri varētu būt mūsu labie darbi, kas pasaules acīm skatoties, dod slavu mūsu Tēvam, kas ir debesīs.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Garīgais stāvoklis LELB Sv.Sīmaņa draudzē 2010.g. |
|
|
Pagājušajā novembrī draudzes sapulcē savā pārskatā par draudzes garīgo dzīvi es lietoju līdzību par pulksteni, lai aprakstītu draudzes būtību. Tajā reizē es teicu, ka „Pulkstenis sastāv no vairākām detaļām [..] zobrati [..] galvenā atspere [..] ciparnīca ar ‘ceijeriem’ [..] ārējais korpuss ar vāciņu. [..] Draudze ir kā tāds pulkstenis. Zobrati esam mēs paši, draudzes locekļi un mācītāji. [..] Ceijeri varētu būt mūsu labie darbi, kas pasaules acīm skatoties, dod slavu mūsu Tēvam, kas ir debesīs. [..] Bet svarīgākais visā šajā draudzē ir Kristus. Kristus ir viss pulkstenis, gan ārējais korpuss, gan zobrati, gan ciparnīca ar ceijeriem. Draudze ir Kristus miesa virs zemes. Svētie Raksti saka „Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi”[1] un citur „Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus”[2] un vēl „jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.”[3]
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
|
Par draudzi un dievnamu
