|
Sveču diena, jeb kā mēs to saucam Baznīcā—„Sv.Sīmeāna diena” ir svētki liturģiskajā kalendārā, kuros pieminam mūsu Kunga atrādīšanu templī, kad sv.Marija un sv.Jāzeps pēc bauslības priekšrakstiem „Viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā” (Lk 2:22-39; 3moz 12:6-8).
Tā tiek dēvēta par Sveču dienu, jo pēc tradīcijas šajā dienā tiek iesvētītas visas sveces, kas tiks šai gadā lietotas baznīcas vajadzībām. Līdzīgi kā sveces nes gaismu namos, kuros tās deg, tā sveces atgādina par Kristu – pasaules gaismu, kas apgaismo ikvienu cilvēku (Jņ 1:9).
Mūsu draudzē mēs neesam praktizējuši šo seno paražu – iesvētīt sveces tikai Sveču dienā, bet lūgšanu svecītes tiek iesvētītas svētdienas dievkalpojumos, kad tas nepieciešams.
Iesvētīt vai neiesvētīt lietas nav būtisks jautājums, bet paša svētīšana un pats Svētītājs ir svarīgs. Iesvētīt cilvēku vai lietu ir nozīme tikai tad, kad tas notiek ticībā Kristum, ka Viņš ir īstenais svētības Devējs un Uzturētājs. Svētīšana tās bibliskā izpratnē nozīmē „tikt atšķirts”. Iesvētīt cilvēku vai lietu nozīmē būt atšķirtam Dievam, kalpot Viņam, dot godu Viņam.
Svece dod gaismu, kad tā deg. Degot, tā atdod sevi, lai gaisma spīdētu. Paturiet šo patiesību prātā katru reizi, kad aizdedzat svecīti, lai tā Jums atgādina par Kristu, kas atdeva sevi, lai dievišķā gaisma spīdētu pār mums. |
